
Kurš magnijs labāks - glicināts, citrāts, oksīds vai kāds cits?
Share
Magnijs ir viens no būtiskākajiem minerāliem cilvēka organismā. Tas ir iesaistīts vairāk nekā 300 bioloģiskos procesos – sākot no muskuļu un nervu darbības līdz enerģijas ražošanai un sirds funkciju uzturēšanai. Taču ne visi magnija paveidi ir vienlīdz vērtīgi – tie atšķiras pēc uzsūkšanās spējas un iedarbības uz veselību.
Kas ir magnijs un kāpēc tas ir svarīgs?
Magnijs ir būtiska barības viela, kas piedalās daudzās enzīmu reakcijās. Šie enzīmi darbojas kā katalizatori, kas veicina ķīmiskās reakcijas organismā. Ja magnija līmenis ir pārāk zems, daudzi ķermeņa procesi sāk darboties lēnāk, un cilvēks var izjust tādus simptomus kā krampji, hronisks nogurums un sirds ritma traucējumi.
Magnija formas un to īpatnības
Magnija citrāts
Šī forma bieži tiek izmantota gremošanas sistēmas stimulēšanai, jo tai ir spēcīga caureju veicinoša iedarbība. Tā uzsūcas salīdzinoši labi, taču var kairināt kuņģi un zarnas, īpaši cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu. Tādēļ tas nav piemērots ikdienas lietošanai ilgtermiņā.
Magnija oksīds
Šo formu nereti izmanto, lai īslaicīgi mazinātu skābes atvilni vai aizcietējumus, tomēr tas uzsūcas ļoti slikti. Tāpēc tas nav efektīvs risinājums, ja mērķis ir uzlabot magnija līmeni organismā.
Magnija bisglicināts
Šis magnija veids tiek uzskatīts par vienu no labākajiem – tas lieliski uzsūcas un neizraisa gremošanas traucējumus. Turklāt tas palīdz gan fiziskajai, gan garīgajai atjaunošanai, padarot to par izcilu izvēli ilgtermiņa lietošanai.
Magnija L-treonāts
Šī forma īpaši ietekmē smadzeņu darbību – uzlabo atmiņu un koncentrēšanos. Taču tās ietekme uz muskuļiem, nervu sistēmu un fizisko atjaunošanos ir ierobežota, tāpēc tā nav vispiemērotākā, ja nepieciešama vispārēja veselības atbalsta forma.
Kā magnijs palīdz organismam?
1. Muskuļu darbība un atslābināšanās
Magnijs palīdz regulēt muskuļu saraušanos un veicina relaksāciju, novēršot krampjus un samazinot sasprindzinājumu. Tas arī līdzsvaro kalcija darbību muskuļu šūnās, kas ir svarīgi normālai muskuļu funkcijai.
2. Nervu sistēmas stabilizācija un miega kvalitāte
Minerālviela spēlē būtisku lomu neirotransmiteru – īpaši GABA – regulēšanā, palīdzot nomierināt nervu sistēmu. Tas samazina stresa un trauksmes sajūtu un uzlabo miegu.
3. Kaulu stiprums
Magnijs veicina kalcija uzsūkšanos kaulos un pastiprina D vitamīna darbību. Tas ir nozīmīgs elements kaulu blīvuma uzturēšanā un osteoporozes riska mazināšanā.
4. Enerģijas vielmaiņa
Bez magnija nav iespējama efektīva ATP (adenozīna trifosfāta) ražošana – tas ir molekulārais enerģijas nesējs šūnās. Magnijs palīdz pārvērst barību enerģijā un atbalsta olbaltumvielu sintēzi.
5. Sirds un asinsvadu veselība
Magnijs palīdz nodrošināt regulāru sirds ritmu un uztur normālu asinsspiedienu. Tas atslābina asinsvadu sienas, veicinot labāku asinsriti un mazinot sirds slimību risku.
Kas liecina par magnija trūkumu?
Zems magnija līmenis organismā var izpausties kā:
-
muskuļu spazmas vai krampji,
-
pastāvīgs nogurums un vājums,
-
sirds ritma traucējumi,
-
miega grūtības,
-
paaugstināts stresa un trauksmes līmenis,
-
pasliktināta kaulu veselība.
Šāds deficīts nereti rodas nepilnvērtīga uztura, ilgstoša stresa vai zāļu lietošanas dēļ.
Kā nodrošināt pietiekamu magnija daudzumu?
Lai organismā saglabātu optimālu magnija līmeni, ieteicams lietot uzturā zaļos lapu dārzeņus, pilngraudu produktus, riekstus, sēklas un zivis. Tomēr mūsdienu dzīvesveida un uztura īpatnību dēļ daudziem cilvēkiem ieteicams izvēlēties arī magnija uztura bagātinātāju.
Labākā izvēle ikdienas lietošanai ir magnija bisglicināts – tas nodrošina augstu uzsūkšanos un plašu labvēlīgu iedarbību uz organismu, vienlaikus saudzējot gremošanas sistēmu.
Secinājums
Magnijs ir neaizvietojams minerāls, kas atbild par enerģijas ražošanu, muskuļu un nervu darbību, kaulu stiprumu un sirds veselību. Lai sasniegtu vislabāko rezultātu veselības atbalstam, svarīgi izvēlēties pareizo magnija formu, piemēram, magnija bisglicinātu, un nodrošināt pietiekamu tā daudzumu uzturā vai ar uztura bagātinātāju palīdzību.