D vitamīna trūkums organismā, simptomi, pazīmes

D vitamīna trūkums ir izplatīts veselības traucējums, kas bieži netiek laikus pamanīts. Tā simptomi var būt nespecifiski un viegli sajaucami ar citu veselības problēmu pazīmēm. Šī vitamīna pietiekama daudzuma nodrošināšana ir būtiska visa organisma darbībai – no kaulu stipruma līdz imunitātes uzturēšanai. Ja organismam ilgstoši trūkst D vitamīna, tas var izraisīt dažādas veselības problēmas un samazināt cilvēka pašsajūtu.

Kas ir D vitamīns un kāpēc tas ir svarīgs?

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas palīdz organismam uzņemt kalciju un fosforu – minerālvielas, kas nepieciešamas stipriem kauliem un zobiem. Tas veicina arī normālu imūnsistēmas darbību, muskuļu funkcijas un šūnu atjaunošanās procesus. Cilvēka organisms šo vitamīnu sintezē, pakļaujoties saules gaismai, taču saules trūkums rudens un ziemas mēnešos var apgrūtināt nepieciešamā daudzuma nodrošināšanu, tāpēc to bieži jāuzņem papildus ar uzturu vai uztura bagātinātājiem.

Kā var uzņemt D vitamīnu?

Lai arī saules gaisma ir galvenais D vitamīna avots, šo vielu iespējams uzņemt arī ar pārtiku. Īpaši bagātas ar D vitamīnu ir treknas zivis, piemēram, lasis, skumbrija un siļķes. Arī olas (galvenokārt to dzeltenumi), sēnes un D vitamīnu saturoši bagātināti produkti – piens, jogurts, augu piena alternatīvas un brokastu pārslas – ir nozīmīgi avoti. Uztura bagātinātāji ir īpaši svarīgi gadījumos, kad ar pārtiku un sauli pietiekamu vitamīna daudzumu nodrošināt nav iespējams.

Kā atpazīt D vitamīna deficītu?

Zems D vitamīna līmenis var izpausties kā nogurums, muskuļu vājums, kaulu sāpes vai bieža slimošana. Tā kā šie simptomi nav specifiski, deficīts bieži tiek nepamanīts vai saistīts ar citiem veselības stāvokļiem. Tāpat arī garastāvokļa izmaiņas – nomāktība, depresīvas izjūtas vai trauksme – var būt saistītas ar nepietiekamu D vitamīna daudzumu organismā.

Kāpēc veidojas D vitamīna trūkums?

D vitamīna deficītu var veicināt vairāki faktori:

• Saules gaismas trūkums, kas raksturīgs dzīvojot reģionos ar ierobežotu UVB starojumu (piemēram, Latvijā ziemas mēnešos).

• Uztura nepilnības, ja ikdienā netiek lietoti produkti, kas satur vai ir bagātināti ar D vitamīnu.

• Noteikti dzīvesveida faktori, piemēram, ilgstoša uzturēšanās telpās, augu izcelsmes diētas vai nelīdzsvarots uzturs.

Kā pārbaudīt D vitamīna līmeni?

D vitamīna daudzumu organismā iespējams precīzi noteikt tikai ar asins analīžu palīdzību. Ārsts, pamatojoties uz simptomiem vai dzīvesveida izvērtējumu, var ieteikt veikt pārbaudi laboratorijā. Ja konstatēts deficīts, ārstēšana parasti ietver uztura bagātinātāju lietošanu un atkārtotas analīzes pēc noteikta laika, lai novērtētu ārstēšanas efektivitāti. Ieteicams šo pārbaudi veikt regulāri, īpaši ziemā vai ja cilvēks pamatā uzturas telpās.

Profilakse un deficīta novēršana

Lai novērstu D vitamīna trūkumu, būtiski ir:

• Lietot sabalansētu uzturu, kurā iekļauti D vitamīna avoti – zivis, olas, sēnes, bagātināti piena un graudu produkti;

• Papildus uzņemt D vitamīnu uztura bagātinātāju veidā, īpaši rudenī un ziemā;

• Regulāri uzturēties svaigā gaisā, kad iespējams, saulainās dienās.

Ilgstoša D vitamīna deficīta sekas

Ja D vitamīna trūkums netiek savlaicīgi novērsts, tas var radīt vairākas nopietnas veselības problēmas:

• Vājināta kaulu struktūra, palielināts osteoporozes un lūzumu risks;

• Muskuļu un locītavu sāpes, samazināts muskuļu spēks;

• Imūnsistēmas traucējumi, kas paaugstina uzņēmību pret slimībām un iekaisumiem;

• Psiholoģiski simptomi, tai skaitā depresija, trauksme un emocionāla nestabilitāte.

Secinājums:
D vitamīns ir būtisks veselības uzturēšanai, tomēr tā deficīts ir kluss un bieži nemanāms drauds. Lai saglabātu labu pašsajūtu un novērstu ilgtermiņa komplikācijas, ir svarīgi laikus veikt asinsanalīzes, rūpēties par sabalansētu uzturu un nepieciešamības gadījumā uzņemt šo vitamīnu papildus. Profilakse ir labākais veids, kā izvairīties no sarežģījumiem, kas rodas, organismam ilgstoši nesaņemot pietiekami daudz D vitamīna.